Biedri

   Divi rati patīk jau no bērnudārza laikiem, kad pirmo reizi uzkāpu uz divriteņa. Tad nāca leģendārie Ozolnieku motokrosu laiki. Vietējie čaļi riktīgi kapāja- no tā arī iedvesma. Lielākais kaifs bija, kad treniņā džeki paprasīja uzgriežņu atslēgas padot. Un tad jau aizgāja kā pa diedziņu- čomam bija Rīga 13, to arīdzan kolektīvi mocījām, tad fātera 1961. gada 350cc “omīte” un tad jau Tenere un vēl vēlāk KTM ēra. Tā arī turpinu, tagad vēl Hārlis visai tai pleijādei klāt.
Klubā esmu dēļ nejaušības. Pagājušā gadsimta 99. gada Ziemassvētku laikā (tikko biju ticis pie Tenere), no darba mājās nākot, iegāju Mekā remdēt slāpes. Tur satiku Edi un viņš mani uzaicināja klubā. Pēc mēneša jau biju pilntiesīgs 11-tais leģionārs.
Mocis dara brīvu, attīra smadzenes no sūdiem un dod nenormāli daudz enerģijas, lai arī, pa mežu braucot, reizēm ir reāli smagi. Tāpēc arī braucu- tas ir tīrākais kaifs un aizmiršanās!